| |
[Jun. 7th, 2025|12:00 am] |
|
Ja Mmmmm tumsā vilktu man uz muguras zīmējumus, tas nebūtu viņš. Viņš nekad nedarītu neko tādu, jo viņš drīzāk nokutinātu mani līdz krampjiem vēderā. Toties man ir viegli iztēloties, par ko viņš iedomājas, kad aizmieg. Par post-it lapiņu. Par pistāciju rieksta čaumaliņu, pildspalvas kodoliņu vai vēl kaut ko tikpat sīku, kamēr man gulētejot krustām šķērsām jāpārdomā viss. Mēs nekad nepametam šīs četras sienas. Tās ir kā vienas un tās pašas izrādes dekorācijas. Man nepatīk teātris, varbūt pat izteikti riebjas, jo man patīk lietus un basas kājas. "Whoever you are, I have always depended on the kindness of strangers." Tas nekad nav bijis par mani. Es jau trīs reizes šeit esmu iepinusi vārdu "nekad". Kāpēc to neizmantot vēl ceturto reizi? Labi. Es nekad neaizmirsīšu, kā aizvakar uz M. paskatījos un iedomājos, ka droši vien varētu šim cilvēkam soļot blakus vēl kādu brīdi. Mums sapas klusumi un iešanas temps. |
|
|
| Comments: |
gaidu kad ies tamlīdzīgi, lai jums izdodas ❤️ reizēm iedomājos par tevi
paldies par iedomāšanos. tas man ļoti daudz nozīmē. <3 | |