Bet tas, ko vēlējos dzīvē darīt vairāk par citiem amatiem, bija gaidīt citus aiz saulrieta gaismas un koku lapās izvītiem vārtiem, kaut kur dziļi mežvidū, pie ugunskura, kurš kurtos zaļās liesmās. Man būtu brūns apmetnis, zālītes, kuras vārīt tējā, pānflauta un bezgalīgi daudz laika. Tā bija mana mazā, slepenā vēlme, kuru nevienam nestāstīju, kad man jautāja, par ko vēlēšos būt, kad izaugšu, bet slepenībā cītīgi meklēju tos vārtus.