Uzsāku sarunu ar vecākiem (atbild mamma pārsvarā):
- Nu, ko jūs darīsiet Jāņos?
- Strādāsim. Nu. Vai atpūtīsimies. Gaļu nopirksim un tā kā parasti jau. Tu?
- Es domāju, ka būšu mājās.
- Kāpēc?!
- Haha, nevar, ja?
- Nē, nu, es vienkārši neticu, ka būsi mājās. Tas ir tāpat kā ar kojām un visām citām reizēm, kad nezini, bet mājās tāpat neesi.
- Bet tagad man ir tikai viens variants, un tur sanāk gandrīz kā vienai braukt. Tāpēc tagad saku, ka vairāk man liekās, ka palikšu mājās, kā būšu prom.
- Jā. Vajag kompāniju. Nu. Bet tu, ja gribēsi, atradīši, kur svinēt arī pēdējā momentā stundas laikā. Un nesaprotu, ziemā varēji braukt naktīs vārtīties pa sniegu, bet tagad Jāņus nav kur svinēt?
- Nu, ko jūs darīsiet Jāņos?
- Strādāsim. Nu. Vai atpūtīsimies. Gaļu nopirksim un tā kā parasti jau. Tu?
- Es domāju, ka būšu mājās.
- Kāpēc?!
- Haha, nevar, ja?
- Nē, nu, es vienkārši neticu, ka būsi mājās. Tas ir tāpat kā ar kojām un visām citām reizēm, kad nezini, bet mājās tāpat neesi.
- Bet tagad man ir tikai viens variants, un tur sanāk gandrīz kā vienai braukt. Tāpēc tagad saku, ka vairāk man liekās, ka palikšu mājās, kā būšu prom.
- Jā. Vajag kompāniju. Nu. Bet tu, ja gribēsi, atradīši, kur svinēt arī pēdējā momentā stundas laikā. Un nesaprotu, ziemā varēji braukt naktīs vārtīties pa sniegu, bet tagad Jāņus nav kur svinēt?
piesēst