"Kādēļ viņa lūdza, lai es pats aizvedu viņai suni? Vai viņa gribēja ar mani vēl runāt? Pateikt kaut ko pašās beigās? Es nekā vairs negaidīju. Un kā viņa izturēsies pret Ezopu? Ezop, Ezop, viņa tevi mocīs! Manis dēļ viņa tev sitīs, varbūt reizēm arī paglāstīs, bet sitīs katrā ziņā, būsi pelnījis vai nebūsi, un tevi galīgi samaitās...
Es pasaucu Ezopu, pakasīju viņam skaustu, piekļāvu viņa galvu savējai un tvēru pēc bises. Ezops no prieka sāka smilkstēt, domādams, ka mēs iesim medībās. Es atkal piekļāvu viņa galvu savējai, pieliku bises stobru pie Ezopa pakauša un nospiedu gaili.
Es sarunāju kādu vīru, lai aiznes Edvardai nošauto Ezopu."

//Knuts Hamsuns, "Pāns"