Visu dienu meklēju vīrieti... da jeb kādu, kurš kaut ko saprot no mašīnām. Vīriešu šai valstī vairs nebija, vismaz tādu, kas ko saprot no mašīnām. Ķirsis jau nedēļas trīs skuma garāžā, jo dabūt uz strīpas viņu nevarēju. Sakarā ar benzīna cenas pieaugumu un arī tiem mīnusiem naktīs neko daudz neuztraucos, bet nu reiz tam bija jādara gals. Un tieši tagad, neviens vīrietis nebija pieejams. Līdz beidzot viena dvēsele atsaucās, atbrauca uz garāžu ar savu akumulatoru, nedaudz padarbināja to tarkšķi un ... pievāca Ķirsi uz servisu. Nu tad beidzot! Liekas, ka drīz būšu mobila...ak Dies! Nu Pasaulīt saturies. Bet visvairāk , kas priecēja, tas ir tas, ka man bija taisnība, Ķirsis patiešām nebija bez vainas |