| записьки из сталици |
[Jul. 8th, 2011|07:51 pm] |
pārveda pilsētas preilene savu lauku āzi uz centra štābiņu. vedināja sev līdz uz vernisāžām ar visādām pasāžām, un es jau būtu ar mieru — man patiešām nav NEKAS pret mākslu. Бэт!
atlaidos uz mirkli zōfiņā, un, kad gribēju celties, no sirds priekškambariem izlauzās zimbabves un botutacvānas cienīgs бāāāā. izrādās, dažas tonnas malkas, pāris zemeņu dobes un kārtējais darbs pie ordinātōra ir atstājis samezglojumus muskuļu ščiedrās un gribas vīrusos. ne piecelties vairs, ne papirst. palikšu mājās.
labi, ka draugi pa šo laiku ir sarūpējuši vājniekam tuciņu kandžas, kricīti gandžas un malciņu pretodu līdzekļa. tagad tikai jāizlemj, ar ko ierīvēt miesu, ar ko aizdrīvēt prātu, ar ko salabot aparātu.
ačtīru RL, iepazinos ar Kobrina piezīmi par jēgas beigām un sajūsmā aizvēru žūrnālu. tagad aizvēršu acis. un aizvēršos pacis. |
|
|
