Šodien pabiju Baldonē un topogrāfiskā idiotisma dēļ arī Stelpē. Kamēr dāmas klačojās, tikmēr es in the backseat sarunājos telefonā ar digitālu suni, lieku tam dzert, metāties ar pudelēm un kutinu viņam ķepas. Pēc laba brīža, šoferis izdomā man uzjautāt pēc GPS. Nekas, beigu beigās galamērķi atradām.
Kaut kā dabūju sevī kafiju bez cukura. Kaut kā esmu piecietis to bērnudārzu, kas tur valdīja. [ paldies dievam galdā tika likts vīns, citādi nezinu kā]. Veiksmīgi esmu izvairījies no aicinājumiem pievienoties uz batuta. [ nepietika jau ar meitenēm, kas visādi provocēja, beigu beigās arī bērns sējās klāt ''es gribu ar tevi, es gribu ar tevi!''Brr.] Un tad man laikam atriebās, jo neilgi pēc tam, papucis sadeva sīkajiem piepildītas ūdenspistoles.
Visforšākā daļa bija iepazīšanās ar J. pitonu. Man likās, ka man čūskas nepatīk, bet kā ieraudzīju un paņēmu rokās to radījumu, man acis sāka spīdēt. Manās rokās viņš arī vairs neizlēma kautrīgi gulēt, bet sāka kustēties. ^^ Kā Jezza teiktu - SWEEET!
Tā kā laika apstākļu dēļ nekāda dižā peldēšanās nesanāca, tad mājup ceļā dāmas iedomājās, tā kā es neesot atklājis vēl sezonu [nevajadzēja neko teikt], varētu mani izpeldināt apakšveļā. Šis pasākums atkrita. [atvieglota nopūta]