| |
[Oct. 30th, 2011|03:40 am] |
Neraugoties uz taškentu, ikpabrīdim metas auksti kauli, jo vakarnakt Ļermontova ielā es iepazinos ar Gilbertu. Protams, ka tas ir kļikons. Nenoskaidroju, vai viņam ir dārzeņu dobes. Un, vispār, neganti apjuku un aizmuku maksimāli ātri, brr. Чем чёрт не шутит. Tā īsti gan nesaprotu, ko tie kauli metas, jo, kad tagad padomāju, tak poh, viss ir, kā ir, ko vispār satraukties.
Hh, ienāca prātā, ja nu pēkšņi uzrodas tēvs ar soliņu, vot tas būtu patiess skarbums, tāds Gilberts pupu mizas.
Tūliņ griezīšu pulksteni. |
|
|
