viss kas notiek, notiek uz labu. izdomājam iemeslus, attaisnojumus un lietas, kas nekad nevarētu notikt.
Viņš ir  apaudzis ar iedomu ķērpjiem, es vairs negribu viņu īstu. Tāds viņš ir parasts un ierasts kā kafija ar pienu un cukuru. Es neskatos uz viņu, es klusībā sajūsminos par viņa balsi, par vārdiem kā stikla pērlītēm teikumu krellēs. Es neskatos, man bail dabūt viņu īstu.
Priekškars aizvērsies ciet un es došos mājās, pa ceļam no tramjava pieturas draudzējoties ar cigareti.
Ir auksts un vēl vakariņas jātaisa. Un kaķi jāpabaro, uz veikalu jāiet un grīda jāmazgā. Nekādas romatikas, nekādas iztēles spēles, nekādas sajūtas.