Svētdiena, 23. Jan 2011, 21:29

viss ir pateikts. vārdi beigušies. tik daudz kas izdarīts, ka viss sāk garlaikot. tik daudz dzerts, ka šonedēļ sanāktu divas kleitas, pēc diviem mēnešiem jau ceļojums. tik daudz atšķirīgu cilvēku, viedokļu, skaņu un ritmu. ļoti daudz domas, ko gribas nosargāt.
šodien ir sajūta, ka vajag atrast sevi no jauna. šajā lielajā dejā un troksnī var pazaudēties. tad tu saproti, ka kāds pieklājības pēc iestarpina tavā stāstījumā aha, kaut neko nedzird. saproti cik tu ļoti sevi mīli un cik tev skaista dzīve. ievelc dūmu, lēnām nogalini sevi.
sasodīts cik tas viss ir interesanti, bet lai nekļūtu par daļu no vājprāta ir jābūt ļoti stipram. tādēļ gribas paslēpties, aizbēgt no šī visa un visiem. un atrast to punktu, kur piesiet skatienu pie horizonta, lai nenoreibtu virpuļojot.

Pirmdiena, 24. Jan 2011, 16:10
[info]zils: ..

Tas ir skumji.
Un zini, ar laiku sapratīsi, ka ballītes ir jautrākas un foršākas mazā cilvēku lokā bez piedzeršanās..
Tās paģiru un morālās mokas laika katram jāizbauda, bet vai pēc tam kas mainās, tas viss paša rokās.

Pirmdiena, 24. Jan 2011, 16:56
[info]ballbalone: Re: ..

nu nez, nenožēloju ne mirkli no dzīves un neko no sadarītā.

Pirmdiena, 24. Jan 2011, 20:03
[info]zils: ..

Katram sava vērtību, un prieka skala. Citam vajag vezumu, citam pietiek ar mazumiņu, citam prieksh ballītes vajag pielieties divu kleitu vērtībā, citam prieku sagādā pati sabiedrība, sarunas, jauka čalošana..