es nespēju uztvert neko no tā, ko lasu, visu laiku dzirdu, kā ārā šalc vējš un čivina putniņi, ar acs kaktiņu redzu, kā šūpojas žalūzijas, visādi apkārt-staigājošie skaņas-izdodošie cilvēki arī nav īpaši palīdzoši, tāpat kā manas sausās acis un viena pilnībā nelietojamā, iekšēji aiztūkusī nāss, es jūtos kā želeja, man gribas vienkārši gulēt zālītē, negribas arī iet uz rl semināru sešos, bet to nu gan noteikti, noteikti vajag, ai, ai, ai. varbūt līdz tam labāk padarīt kaut ko skaistu, nevis kaut ko derīgu, un tad pēcāk vakarā būt produktīvai