Tik daudz ir dots, tik maz vajag
« previous entry | next entry »
Okt. 24., 2008 | 04:53 pm
skatos uz savu mazo, kas pa miegam iekunkstas, un paliek tik īpaši. Visi teica, ka mazi bērni ir kaut kas tik fantastisks. Jā jā, ir, ja tas ir savējais bebis. Nu un, ka viņa naktīs paraud, nu un, ka bieži jāceļās un jāiet pie gultiņas apskatīties, kas par vainītēm - tas viss ir pupu mizas, salīdzinot ar tām pirmajām minūtēm, kad tu ieskaties VIŅAS sejiņā un redzi mīļa cilvēka atspulgu. Tas liek saņemties, kad emocijas skrien pa priekšu un domas pēc tam, kad šķiet, ka nekas nav tā, kā vajag. Eh, saerrojos atkal, gribās, lai vīrs atnāk ātrāk mājās, lai esam trijatā, lai varam samīļoties.
(bez virsraksta)
from: klemans
date: Okt. 24., 2008 - 05:21 pm
Link
Atbildēt