pēc pēdējā lauras tusa man ir pazudušas divas krūzes (gan jau, ka viņas istabā), par ābolu un vienu olu (lol) nemaz nerunājot :D tp tualetē arī izlietots, bet nu tas sīkums, jo virtuvē ož tā it kā tur kāds būtu apčurājies. pusdienas negribas. jāaizbāž deguns ar kaut ko un jāiet mazgāt. bet saimniece, par dzīvokļa biedriem runājot, gādīgi apvaicājas tikai par to, kā sadzīvojam ar gļebu. tas pat nav paradoksāli, ka labāku dzīvokļabiedru par viņu vispār grūti iedomāties. savukārt par lauru viņa pat neapvaicājas, tikai pasaka, "nu viņa jau mums tāda māksliniece". neuzprasos sūdzēties un definēt māksliniecību. visādi briesmu stāsti dzirdēti par dzīvošanu komunālajos, šamējos jau pat par ziediņiem nenosauksi, tā es sevi mierinu un saku, ka nav vērts meklēt jaunu dzīvokli tādēļ. tikai cibā pasūdzēties, lai bik vieglāk paliek.

upd. krūzes pa nakti atceļojušas atpakaļ. virtuvi izmazgāju.