Sniegs ir nokusis. Vismaz kādu laiku bija baltā ilūzija (Kā kokaīns). Mākoņi, kas snieg uz kokiem, esības drumslas, kas cenšas nomaskēt to, kas apakšā. Ļauj arī man apsnigt, ļauj man būt tik baltai, kāda neesmu.
Robežas ir izdzēstas. Līniju vairs nav. Arī kontūru nav.
Vienaldzības spārni piekabina tukšumu, kurā būtu, kur pacelties un apēst zvaigznes, asas un maigas.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
