prieks kur tu rodies :) šitas bija sarkasms, bet tajā pašā laikā arī nē. Viss ir kārtībā, lēnām tuvojos noslēgumam. Nebūtu vēl tie eksāmeni būtu pavisam kūl. Šis tas arī familiāri sāk nokārtoties.
Bet ko es gribēju teikt, es joprojām nešaubos par to tuneļa efektu, kas manī ir. Un tas vistiešākajā nozīmē ir saistīts ar cilvēkiem, kas ienāk manā dzīvē. Es atdodu daļu no sevis, saņēmis vai nesaņēmis kaut ko atpakaļ, nezinu, bet tā vien šķiet, ka mani tas neuztrauc. Un tālāk jau man ar šiem cilvēkiem paliek tikai tādas atmiņas vien, bet viņi turpina saulainu dzīvi :) nevar jau nepasmaidīt. Viss sāk iet uz augšu.
Man paliek tikai jautājums, cik ilgi tāds tuneļa-cilvēks var dot un izturēt? Pienāks diena un viņš sadegs. Bet vismaz atstājis aiz sevis laimīgus cilvēkus.