sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu? -

Kvasiņš, Portishead, latviešu mākslas vēsture. Uznāca mazliet dīvaina sajūta (patiesībā pirmo reizi pa visu savu studiju laiku), kad secināju un apzinājos, ka visi tie, par ko mācos, ir miruši. Mazliet stulbi, jā, to tā tagad saprast. Iespējams tas tā, jo iepriekšējos mācību semestrus es vienkārši esmu ļoti dzīvojusi ar to visu roku rokā. Bet tagad viņi pēkšņi visi ir miruši. Ne jau pēkšņi, bet kaut kad 19./20.gs mijā. Bet manā apziņā - pēkšņi.

Varbūt depresīvo noskaņu uzdzen jau minētie Portishead, kas skan no brāļa istabas.
Varbūt kaut kāda beigu sajūta pašai vienkārši.