rūsganais sprakšķis

es dziestu, es izdziestu, kā man gribas ēst
somā mētājas kautkādi mandarīni un vaniļas krēms un piparkūkas
bet es gribu GAĻU.
lielu, sulīgu, tikko izceptu gaļas šķēli,viegli skrimšķošu gar malām un smaržojošu pēc olīveļļas un garšvielām
un klāt es gribu salātus, ledus salātus ar rukolu un ar citroneļļu un mazliet parmezāna, varbūt kādu čerītomātu un kādu zaļu olīvi un čabatu ar fetas sieru
un visa kā daudz par daudz un pēc tam stenēt,ka grūti un ka jaunu gadu jāsāk ar tievāku vēderu.

bet gan jau es vnk aiziešu mājās, paskatīšos ledusskapī, paskatīšos vēlreiz, neko citu kā olīves neatradīšu un tad pirms kolkakūl ielīdīšu maķītī un ietūcīšu iekšā čīzburgeri. vai fišmaku.

UPD
sāka spiest zeķubikšu gumija. saprotu,ka tas tāds mājiens ar mietu no augšas,ka hvaķit žraķ.