Šorīt aizgulējos. Divreiz. Sapnī pakāpos uz grāmatplaukta un lēcu ūdenī, tālu, tālu. Kritu ūdenī, kā nekad nebiju kritusi. Ja būtu pakāpusies vienu plauktu augstāk, būtu aizlēkusi līdz istabas galam un atsitusies pret radiatoriem. Vēl bija kokteiļi, saldēts putukrējums un jocīgi augļi, dzīvoklis ar ļoti daudzām tukšām istabām un ejām, tad nāca ciemiņi, es apgūlos gultā un aizklāju acis ar rokām, kad nāca raibīs - tjipa, kautrējos, atrodi mani. Savādas lietas savādās vietās. Sēžu tagad ar basām aukstā istabā un domāju, vai pietiks ar to, ka esmu nogulējusi divas lekcijas, lai skaitītos, ka esmu sevi savlaicīgi palutinājusi/pasargājusi no saslimšanas, kas, kā visas pazīmes rāda, neatstāj tuvoties.

p.s. bet istabā man patiešām ir uzradies plaukts, no kura var arī lēkt, ja ļoti gribas. un skapis. un kartona kastes ir gandrīz pazudušas. un meitasistabiņā, patīkami svaigā gaisā cenšas izžāvēties tīrā veļa. t.i. vakar bija produktīva diena, ļoti.