| Interesanti viedokļi |
[Dec. 4th, 2011|01:27 pm] |
Ievadam:
Man kopš bērnības ir licies, ka cilvēki ir citplanētieši; sveši, dīvaini, daudzas vientuļas salas, nesaprotami viens otram, un, likumsakarīgi, es viņus uztveru arī kā antropoloģisku pētījumu. Tikpat likumsakarīgi ir arī tas, ka es pati esmu aptuveni piecas līdz desmit reizes, cik varu atcerēties, saņēmusi feedback, ka esmu dīvaina, nesaprotama, savādāka. Tā kā arī uz mani attiecas kontroles zuduma/ paternu meklēšanas korelācijas, tad, saprotams, šīs pāris reizes esmu savā apziņā izcēlusi un paspējusi šiem apgalvojumiem noticēt. Nu, bet lai iekļautos, būtu, tātad, svešuma un citādākuma simptomi jāapslāpē. Tikai kā lai zin, kuri tieši tie ir?
Te nu seko interesantais:
Metode: vispirms: viens pret viens situācijā x izstāstīt uzticības personai x par savām bažām, ka manā personībā ir kaut kas tāds, kas citiem liek novērsties vai vienkārši neasociēties.
Tad pajautāt, kas tas varētu būt.
Uzklausīt atbildi, pateikt paldies par atklātību.
Atkārtot y,w,z reizes ar y,w,z personām.
Apkopot atbildes, sameklēt kopsaucējus, rast secinājumus.
Bet tā kā es nebūt šo visu, pirms sāku rakstīt, neuztvēru tik sistemātiski un nolūkveidīgi, tad šobrīd man ir trīs atbildes no trīs cilvēkiem. Laika posms patērēts to iegūšanai - pusgads. Neiespringstu.
Tas, kā jau saprotat, ir stipri par maz zinātniskajam pētījumam ar publicējamu potenciālu.
Bet iedomājieties cik daudz tas ir vienkāršiem, vulgāriem secinājumiem un raupjai skicei, kas rezultētos uzskatu maiņā par šī pētījuma pamathipotēzes derīgumu!
Noguru rakstot, bet varu pateikt, ka atbildes ir pārāk pretrunīgas. Un pārāk saistītas ar pašu respondentu identitātes šķautnēm. Notiek paradokss - es prasu, kas manā personībā ir tāds, kas liegtu cilvēkiem asociēties ar mani, izraisot novēršanos, bet saņemu atbildē īpašību, caur kuru viņi paši sevi ar mani ir asociējušies.
Un, vai šādu pētījumu veicot, būtu jāņem vērā savstarpējo simpātiju/antipātiju esamība?
Do you get me? |
|
|
