Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Visu dienu draudzējos ar etruskiem, viņu politiku, reliģiskajiem priekšstatiem (Visām pareģošanas grāmatām, māņticību, pasaules sadalījumu, rituāliem utt), mākslu un arhitektūru, kā arī viduslaikiem un renesansi no psihoanalīzes viedokļa. Nebiju domājusi, ka tas aizņems tik ilgu laiku (Kā pēc brokastīm aizskrēju, tā līdz pusastoņiem konspektēju). Dullās un tukšās galvas sajūta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
