| lidojums virs Rīgas |
[Oct. 6th, 2010|08:55 am] |
| [ | mood |
| |  cold | ] |
| [ | music |
| | Monno - Troye | ] |
šodien sapnis dalījās divās daļās.
pirmajā es atkal biju universitātes bibliotēkā. ar mani runāja vecā kundze, kuru es it kā biju nogalinājis. es nesapratu, ko viņa saka, jo viņa runāja pigmeju valodā (es vienkārši sajutu, ka tā ir). es piegāju pēc kādas bibliotēkas grāmatas, bet to grauza liels kvantums mazu, baltu tārpiņu. pēkšņi viss sāka degt un es skrēju ārā, atstājot bibliotekāri iekšā. bet tārpi bija apsēduši visu manu ķermeni... tad es pamodos.
otrajā es biju pie galvassāpju dakteres, kura bija ļoti skaista. viņa redzēja man cauri, un man no tā bija ļoti bail. viņa iesēdināja mani lidaparātā un mēs kaut kur lidojām. pēc kāda laika sapratu ārstniecības metodi - viņa savāc manus vēmekļus, tad dod tos apēst dažādiem putniem un vēlāk ķer burciņā viņus mēslus. tad tos manī vadīja iekšā caur pakaļgalu. bija diezgan sāpīgi un nepatīkami. tad es atjēdzos, ka lidaprātam, kas pēkšņi skaidri iezīmējās kā helikopters, tikai bez jumta, pie pults sēdēja bibliotekāre. viņs sauca dažādus prieka saucienus un lidoja pāri Rīgai te augstāk te zemāk. man griezās galva un es sapratu, ka ne sūda viņa nemāk lidot. mēs knapi izvairījāmies no vadiem, kad lidojām pāri Stokmanam nenormāli zemu. uz mums no mašīnas noskatījās Andris Šķēle un teica "eu, nu jāsauc taču miliciju!" bet mēs tikai lidojām un lidojām, un man bija ļoti ļoti bail.
nure, mācos būt konspektīvs, haha. bet vispār diezgan eklektiski tie sapņi sanāk.
un vēl man šķiet, ka dzīvoklī ir aukstāks nekā ārpusē. |
|
|
| Comments: |
otrais cēliens tāds dienvidparcisks. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}