zini, kad es iedomājos par mums kā par citplanētiešiem, kļūst vieglāk. viens citplanētietīts par sevi, otrs par tevi, un tad vairs nav nevienas pašas salīdzinošas kategorijas, kas uz mums attiektos.
tad drīkst par visu to vairs nedomāt un skriet savos mazajos muļķa darbiņos kuru loģika un nepieciešamība zināma tik vienam vien, un tā arī tas ir labi un tā tas piederas.
nē, nekas nav absurds, draugi. viss ir pats galvenais.