piektdienā, kad jau pamazām vajadzētu iešūpoties nedēļas nogales patīkamajam rimtumam, piepeši sākusies nejēdzīga darba duna. visādi darbi un darbiņi, zvani, vēstules, jāsūta filmas fotogrāfijas uz tē vē, jāmēģina anulēt ceļojuma apdrošināšanu, jāuzzina visādu fondu projektu iesniegšanas termiņi etc. etc. bet paēdu pusdienas kopā ar senu draudzeni. viņa man atgādināja par iekšējo spēku, par enerģiju, kas manī mīt. un tamdēļ - prieks, prieks. spēju pastrādāt un izdarīt visas šīs 1000 lietas, kas citādi sagādātu man mocības. sava nozīme jau laikam arī patīkamajai atmodai šorīt, telefona zvanam, kas atskanēja, kad cēlos. es kādam rūpu, kāds vēlas man izstāstīt, kā viņam klājas - tas man ir nepierasts stāvoklis. bet ilgots.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |