05 October 2009 @ 10:56 pm
wayang  
es tikko, ejot pa ielu, secināju, ka nekad iepriekš neesmu jutusies tik ārkārtīgi aizrauta ar to, ko mācos.
un tas nu pilnīgi noteikti ir labi.

man liekas
tā nu būs
atradusies
sirdslieta.

es tikai ceru, ka būšu pietiekami gudra.
skolotāja zaiga tenisōne ir pareģe.

man patīk indonēzieši, jo viņi ir tik mīlīgi, un dod ēst par (gandrīz) brīvu. un viņu mūzika ir super, un dziedāšana pie tās - uzjautrinoša, bet iederīga, un ēnu teātris vienkārši ņamm. man viss patīk, vispār.

un vēl es uzzināju, kāpēc es visu dienu gulēju - jo iepriekšējā diena bija mēness ļaunā es-tev-atņemšu-vius-spēku-izsūkšu-nu-ka-tevi-sausu diena, tā bija rakstīts žurnālā, gan ne gluži tādiem vārdiem, bet nu idejiski. nu lūk, es vienkārši biju iztukšīta. un tagad jādomā, vai tie dienas sapņi bija pravietiski.

[1:46] tagad es iešu vannā lasīt savu antropolōģisko tekstu.

un random fakts: vispār, ar mani ir forši iet vannā, manuprāt, bet nav jau tā, ka es piedāvātu izmēģināt, vienkārši - ja man būtu ispēja, un es būtu kāds cits, es noteikti ietu ar sevi vannā.