|
[Apr. 13th, 2015|03:37 am] |
Vīzija par tādu džeku, kas ir ilgus gadus ir bijis dzīvojis nošķirtībā un gleznojis gleznas savrupmājā un beigās viņš vairs nemāk runāt ar cilvēkiem, nomirst viņa tēvs, viņš ir bērēs, uzvalkā, tur ir visi viņa radinieki un bijušie draugi, viņš ir izspūris, bet izskatās labi, viņš smaida vai ir nopietns vai nobažījies. Un tad viņš iziet pastaigāties pa aleju un kokiem ir jaunas lapas. Un viņš nav runājis ne ar vienu jau gadiem. Un viņa dvēselē ir tik daudz, un tad kāds sāk ar viņu runāt. Un, kad intraversija saskaras ar ārējo pasauli, tas ir notikums.
I walk this empty street On the Boulevard of Broken Dreams When the city sleeps And I'm the only one and I walk alone I walk alone I walk alone I walk alone |
|
|
Comments: |
From: | alison |
Date: | April 13th, 2012 - 08:06 am |
---|
| | re: | (Link) |
|
es jau sen tā izdarīju - tobiš pievienoju - laikam pirms kāda gada vai kā :) un es neuztveru to personīgi, ja mani nepievieno atpkakaļ - es lasu to, ko es gribu lasīt :D | |