|
Apr. 13th, 2015|03:37 am |
Vīzija par tādu džeku, kas ir ilgus gadus ir bijis dzīvojis nošķirtībā un gleznojis gleznas savrupmājā un beigās viņš vairs nemāk runāt ar cilvēkiem, nomirst viņa tēvs, viņš ir bērēs, uzvalkā, tur ir visi viņa radinieki un bijušie draugi, viņš ir izspūris, bet izskatās labi, viņš smaida vai ir nopietns vai nobažījies. Un tad viņš iziet pastaigāties pa aleju un kokiem ir jaunas lapas. Un viņš nav runājis ne ar vienu jau gadiem. Un viņa dvēselē ir tik daudz, un tad kāds sāk ar viņu runāt.
Un, kad intraversija saskaras ar ārējo pasauli, tas ir notikums.
I walk this empty street
On the Boulevard of Broken Dreams
When the city sleeps
And I'm the only one and I walk alone
I walk alone
I walk alone
I walk alone |
|