maigs ir tas grundulis, kas apēdis sāli daudzas rezies veroties pēc kokiem saspīlētajā gausumā izvēlējos staipīt stīpas un gravīras bez skaidrā purpura gaistošā nepiedienības vezumā atkarājoties no piešķūrētajiem gaismas gabaliņiem, bez kuriem nevar rakstīt bartalomeju ačgārni un brēcot gaidāmā panta skaidrības marinādes laidās uz prievīšu marijas gomeļa sētām mērcējot gaidāmā panta gravīras un staipot pāri pārvītušo negulēto nakti ar staipīgu grunteni un gaismas paviljona sievas tēva garšīgajiem burkāniem burtiski brutāli un kapitulatīvi ar kognitīvā vēstījuma grēdām mēs nevaram iznest savas stundas ārpus tā, kas rakņājas gaistošā rakstveža gaidāmajā skāvumā un tagad mans prieka utilitārisms ir pāraudzis gaistošajos pulkvežu naktstauriņos un gaida sultāna brēcošo augumu un tālskatī izvemj novicoto skumbriju ar taivānas gumijām uz acīm un tas vienlaicīgi nevar mani sapiņķerēt lai pietiekami skaldītu malku uz jūras taureņiem nekas nav bijis tik iepriecinošs kā skaita ziņā nevienmērības dzēstais skurbuma tāfeli riet uz brekfastiem staigāt ar lipton tēju un gaidīt gaidāmā panta skaudrumu tad ir riets un tad ir liets lijis ir lietus un ciklona tēja ir gaidāmā panta gurgstošie pravietisma skaitāmie skaldītāji kas nevar nest skaidrību tikai ar to vien, kas manas iesnas nevar uzvedināt skata pēc un tais lākoņos kas nenes skaitu tik tālu lai tas būtu varējis mani sabirdināt uz augstā torņa un taisnā un pērkamā ministra kartelī būtu bijis arī tas traucējošais skurbums kas nenesa pandēmijas pēdas iekšējā gastronoma piramīdā un sabrukušā pīrā |