|
Jūlijs 17., 2013
 | 21:37
Ir tik labi, kad ne pārāk jaukas dienas beidzas uz pozitīvas nots. Sākās jau viss pozitīvi, jo šodienas pusdienlaikā iegādājos savu jauno grāmattārpa aksesuāru (baltu ar zilu muguriņu):
Atnācu mājās, iespraudu datorā un nekas nenotiek kā vajag. Speciālo Kobo programmu nevarēju lejupielādēt, jo man ir Linux, beigās palaidu caur Vine, kas ir domāta lai laist Windows programmas uz Linux, tad tur nevarēju sakonektēt ar ereaderi, tad man viss nojūdzās, ka dators vairs nekādus USB neatpazina, un beigās vēl nevarēju neko nekur kopēt, jo dators pats izlēma, ka man nav tiesību neko kopēt no sistēmas. Draudziņš feisbuka čatā meta visādus padomus, bet nekas tāpat negāja, beigās sadusmojos, saraudājos un pateicu, ka vairs negribu runāt, iešu mainīt palagus vai ko tamlīdzīgu, jo būs lielāka jēga. Viņš vēl kaut ko tur mierinošu uzrakstīja, bet es vienkārši aizgāju mazgāties dušā lai nomierinātos. Pēc dušas savā nodabā sēdeju istabā savās sniegavīra pidžamas biksēs (ļoti vasarīgi), kad izdzirdēju, ka tā kā klauvē kāds lejā. Nobrīnījos kas gan tik vēlu varētu klauvēt, bet tur draudziņš! Atbraucis, atvedis man ķiveri un cimdus mūsu piektdienas braucienam un atnesis arī savu datoru lai var palīdzēt man to ereaderi uzstādīt. Nosēdējām kādu stundu, bet viņš visu salaboja, visu man salika kā vajag (man jau ir visas 5 Game of Thrones grāmatas iekšā!), samīļoja mani, un tagad esmu happy bunny, viss strādā un nespēju noticēt, ka viņš tiešām paņēma un atbrauca. Tādi gājieni viņam ir netipiski. Lieki gan teikt, ka pirmās 10 minūtes es nebiju laimīga, jo, labi, mēs esam jau vairāk kā 8 mēnešus kopā, bet es atvēru durvis notašķītā maikā, sniegavīru biksēs, puslakotiem kāju nagiem, čupčiku uz galvas, bez krūštura, un manā istabā bija tāds bardaks, ka bail. Viņš tikai par visu pasmējās :)
|
|
|
|
