 | |
|
nopirku koraļļu krāsas blūzīti, zilu nagu laku, normālu push-up (man jau vajag, vai ne).. un tā pat iekšā sēž neapmierinātība. protams, es to noveļu uz vīrenes esamību šajā mājā, viņas klātbūtne vienkārši uzdzen stresu, nerunājot par to, ja ar viņu vēl ir jākomunicē un jāsadzīvo. protams, attiecības ar vīru tas labākas nepadara nu, kaut kā tā  |
|
| |
laba kartiņa. Zini ar pirmo bērnu man arī bija kaut kāds stress, gribējās būt viņas acīs augstu novērtētāi vai, bet ar otro, man patiešām ir dziļi vienalga, ko vīra mamma padomās par netīro trauku kaudzi - ja viņai ir luste, lai mazgā, ja viņu tas uztrauc, lai šausminās - POH. Un attiecīgi analoģiski ar visām pārējām sadzīviskajām lietām. On May 3rd, 2012, 05:17 pm, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} dunkelheit replied:man šitas stress no tiem laikiem, kad sanāca ar viņu pus gadu dzīvot kopā. es biju gatava i visu vīru pamest, lai tikai nav ar viņu vienā mājā jāpaliek. viņa pat neko tādu nedara, vienkārši es nespēju relaksēties viņas klātbūtnē, tā kā es nojaustu viņas "dark side" un instinktīvi baidītos :D es nemāku to izskaidrot. mana mamma jau saka, lai lieku mīksto uz visu, bet nesanāk Nu man ir tā, ka viņa nāk kā ciemos. Sēž tarkšķ, a man pa to laiku deg darbi un tuvojas dedlaini un es ilgi nevarēju saņemties iegrūst bērnu un izšķūrēt laukā uz parku bez liekas kurtuāzijas. Faktiski līdz galam vēl joprojām neesmu saņēmusies, ja man vajag pa savām ģēlām es labāk aukli pasaucu. On May 3rd, 2012, 05:52 pm, dunkelheit replied:nu, šorīt, piemēram es pateicu, ka vajag pa ģēlām, atstāju viņai sīko un pati notinos, bet tas ir reāli reti, kad tā varu, jo man nepatīk citiem atstāt bērnu. tik savai mammai un vīram varu bez problēmām un blakus domām šo pienākumu uzticēt. man vieglāk ir nokrauties ar stresu un pienākumiem kā kādu no malas ielaist savā teritorijā. |