pagājšnakt (nu, nosacīti. pagājušajā reizē, kad gulēju. jo tagad jau arī es tikai iešu gulēt un man būs "nakts", lai gan pulksteniski jau ir rīts) sapnī glābu no sabraukšanas jūrascūciņas, kuras tika nelegāli vestas pāri kaut kādai robežai, izliekoties, ka tie ir kaķi (jo kaķiem nevajadzēja licences; es nezinu, kāpēc licences vajadzēja jūrascūciņām), lai varētu viņas pārdot - jūrascūciņas nebija būrītī un leca ārā no automašīnas, kurā tika vestas, un es, sēžot citā mašīnā, kura brauca tai pirmajai blakus, viņas izmisīgi ķēru un turēju klēpī. viena izlēca pa mašīnas otru pusi un es viņu nevarēju noķert, man bija tik ļoti bail, ka viņu sabrauks, bet viņa noskrēja no šosejas tādā pelēkbrūnā laukā, kas bija visur, cik tālu vien varēja redzēt, ar dažiem retiem kokiem tālumā, un viņai pakaļ dzinās pilnīgi melna mašīna ar bākugunīm

vēl es braucu tādā karuselī, kurš griežas pilnībā uz riņķi, un tajā nebija drošības siksnu, nekā, un, lai neizkritu, man bija ar visiem spēkiem jāturas pie metāla rokturiem, vienā brīdī paliku tajā karājamies tikai aiz kājām. bet es tomēr neizkritu.