nespēju atcerēties vārdus. varu tikai spēlēt gandrīz mēmo šovu ar vispārīgiem vārdiem, dzīvnieciskām saspringtas domāšanas skaņām un viegli pārprotamiem žestiem, tā liekot sabiedrotajam (varbūt) nosaukt lietas un procesus to īstajos vārdos.

p.s.būs jāpadzer ginko biloba vai kādi citi veco ļaužu (which means arī studentu) vitamīni. šādā un līdzīgā veidā jau esmu iztērējusi savu pirmo, vēl nesaņemto darba algu. tai paredzēts pietikt ne tikai dienišķajam transprotam un vēdertiesai, bet arī frizierapmeklējumam, jaunām zeķubiskēm, ziemaskedām vai kam tamlīdzīgam, džempera dzijai, pāris bītlenēm, varbūt pa kādam caurumam ausī, varbūt arī nē, ak jā, ginko biloba un lecitīns trauksmes devā uz sesijas laiku (jo diez vai kāds man rakstot eksāmenu ļaus uzstāties ar G.M.šovu), tur pa vidu ir arī ziemassvētki, kas nozīmē dāvaniski atcerēties tos, kas pie tā pieradināti, ak jā un audums somai, un ko es vēl esmu aizmirsusi - tas pat nav svarīgi, jo liekas, ka attiecīgā nauda izbeidzās jau kaut kur pirms "bet arī friz.."

bet valodas krīze, jā, kad vārdus nevar atcerēties, jāknapinās ar tiem, kas uz vietas.