Tā ir pārejoša prasme. Būs arī vilnis, kad šķitīs, ka esi iemācījusies, vajag tikai sagaidīt.

(Reply to this) (Thread)

Arī pacietību diezko labi nemāku...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, paciesties nevajag, vajag vienk. zināt, ka tāds brīdis būs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šobrīd tas brīdis liekas tik tāls un neaizsniedzams, kā Aļaska. bet kāds bija teicis, ka dzīvē vajag izvēlēties lielus mērķus, jo pa tiem vieglāk trāpīt. šis varētu būt mans lielais mērķis :)

(Reply to this) (Parent)

Interesanti, ko tas nozīmē – mācēt dzīvot.

(Reply to this) (Thread)

pēc mūsu pastaigas es daudz domāju par to, ko teici, vai man liekas, ka kopš bērniņa piedzimšanas cilvēki ar mani mazāk draudzējas. kad tā apdomājos, tad tā nemaz nav, es pati daudz mazāk draudzējos, izvairos un īpaši daudz nekomunicēju. bet tas nav bērniņa dēļ. esmu sadzīvojusi sev ļoti daudz visādu nepatikšanu, jo laikus nerisināju to, ko vajadzēja un tā. esmu sūdos līdz acīm. pati diezgan daudz pie visa vainīga, jo pārāk ilgi biju to galvu iebāzusi smiltīs.
bet Tu esi lieliska! es priecājos, ka iepazināmies arī dzīvajā! pie labiem laika un sadzīves apstākļiem labprāt atkal dotos kādā pastaigā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man vienk. tā draudzēšanās lieta pēdējā laikā ir bijusi diezgan aktuāla, tāpēc varu to ļoti empatizēt, nu, ka tu saproti, ka visādas pārmaiņas tavā dzīvē var radīt arī nopietnas pārmaiņas/pārdomas visādās attiecībās (un ar laika distanci) sāk likties, ka patiesībā ļoti labi, ka bija šī kristiskā situācija, kas izvērtās par tādu kā attiecību pārbaudījumu, jo es vispār dzīvoju pēc principa, ka nekas, kas mūsu dzīvē patiešām ir svarīgs, no tās arī nevar pazust, nu, ja vien mēs apzināti nedarām visu, lai tas tā notiktu, bet ir ļoti sāpīgi, ja cilvēki no tevis novēršas, bet tāpat ir brīnišķīgi saprast, ka ir attiecībs, kuras pārmaiņas ne tikai iztur, bet gan caur tām pārmaiņām transformējas un kļūst vēl foršākas un nozīmīgākas. Un man arī liekas, ka tas, ka attiecības ar cilvēkiem laika gaitā mainās, ir dabiski un normāli, jo viss taču mainās visu laiku.
Par noslēgšanos – man liekas, ka man ļoti ilgi šitais ir bijis, ka es visu laiku ļoti bēdājos un pārdzīvoju, ka cilvēki ar mani nedraudzējas un visādas komunikācijas īst labi nevedas, bet patiesībā es pati tām nemaz neesmu bijusi gatava, lielā mērā gan tiešām komunicēšanas pieredzes trūkuma dēļ, mani vēl pirms gada vispār abnormāli biedeja saruna ar kādu, ko es nepazīstu, tas, ka es tagad varu kādu nepazīstamu satikt un nejusties briesmīgi un pārbijusies tikšanās laikā, ir pēdējā laika jaunieviesoums manā dzīvē. :) Un tad man vienmēr likās, vai nu, ka citi cilvēki ir nejauki (īstenībā par Liepājas laiku man toč tā liekas joprojām – man vienkārši apkārt īpaši nebija cilvēku, ar kuriem gribētos draudzēties, un tas bija briesmīgi, nu tur skolas pēdējie gadi un taml), vai arī, ka es esmu slikts vai neinteresants cilvēks, jo ar citiem taču cilvēki draudzējas, bet ar mani nē, tātad tam ir kāds iemesls. Tas, ka es pati esmu ļoti noslēgusies un būtībā komunikācijai “ciet”, man nekad nebija ienācis prātā kā iespējamais cēlonis. :)

Es arī ļoti priecājos ar Tevi iepazīties un labprāt labos laikaapstākļos ietu vēl staigāties vai sliktos laika apstākļos iedzertu tēju vai ko tādu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es šobrīd neesmu īpaši spējīga uz gariem tekstiem, bet varu Tev pateikt, ka par to visu pilnīgi piekrītu un saprotu :)
labprāt aprunāšu to pie tējas tases vai pastaigas laikā, kad būšu drusku tikusi galā ar esošo dramatisko situāciju :)

(Reply to this) (Parent)

Toties pēc dažiem gadiem Tev būs vislieliskākais draugs. Tas, cik lielisks draugs (blakus visādām citādām lomām) var būt bērns, ir viens no brīnišķīgākajiem pārsteigumiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņš jau tagad savā mazo mēnešu vecumā ir mans labākais draugs :) šitā uzmundrināt un iedvesmot :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja esi to jau atklājusi, tad Tev jau pieder lela daļa no mākas dzīvot. Viss būs labi :)

(Reply to this) (Parent)