 | Jun. 4th, 2020 @ 10:12 pm  |
|---|
|
sauciet mani par asimetriju simts punkti vakari tik gaiši, ka neredzu klaviatūras gaismiņas, tumsā labāk varētu redzēt, mehāniskā klaviatūra iedomājieties es nesen nemaz nezināju, ka tādas ir, neinteresēja, bet tagad man tāda pieder. vakaros braukāju ar mašīnu, šo to aizvedu, hiv pozitīvs neesmu. tiešām neviens man nevar piedāvāt drakonu? kaut kāda piedauzīga nabadzība. drakons ir ilgviļņu tēviņš, draugu nabadzība, draudīgi, pēc puņķiem velk, jāsavelk dredi ciešāk un jācukuro sava piparnīca, pelnu tintnīca, sejas grumbas runā savu runu, dzīve neliek iztukšot seju, neliek to kā trauku, neizpludina acis, nepadara tās stiklainas, nepadara seju par geja seju, tas palīdz, ziniet, es domās iedomājos, tad ietraukojos un man uz pleca nosēžas piparu spārni, tie atnes, tie aiznes, es sargāju sevi, tu runā, ka tas nav to vērts, lai vēlreiz pārvērstos par bārkstīm uz linoleja, skoča un točna tas nav to vērts, lai ierunātos par tematu, kurš nemaz nav temats, bet ir vērsts uz subnominālu tādu kā omnibolu kaut kādu visur redzošu bumbu vai arī tramvaja durvis vajag salauzt jo tas ir tramvajags un tev to vajag jo es to redzēju sapnī un tā simbiotika lika man paraudzīties uz sevi mazliet savādā, ļāva man atvarīt šīs durvis, pa kurām ienācis ieraugu, ka stāvu dušā un mazgāju no sev stepi no ādas, nebūtu jau lieki pieminējis, bet no galvvidus ir atkāpušies mati, tie ir nāceretē redzēti, kad divi militārie kapelāni ar ādas krāsu kā rugāji pēc atraugas, neraugies uz viņiem, viņi tevi piesies pie striķa un liks lekt lēkt un lekt liks pelēniem pīkstināt telefonus liks atraugas, bruģi, antivielas, aleponiju, alerģiju, cinka beņķi un lakt liks pienu tev un tikai tev jo tu esi vistupākais tas ir vistututākais nejau kāds apvaino ģeneoloģiju, vienkārši uz ceļiem nometies piens nespiež tevi atcerēties citas dzīves vai citas virmojošas kājas zem kurām svelošs asfalts tāds kā lavas ceļi paveras zem venēras skatiena paveras cūkas un starp tām ripo apļu āboli lido skvēri streipuļo dzēruši vēmieni un daudziem pa ceļam ir izgaisusi atmiņa par visu to cūcību ko sastrādājis kāds prāts kurš nav vivisekcēts bet nav arī antropoloģizēts jo fenomena būtība, jēga un nozīme nav mūsu starpdisciplinārajā plenērā apdiskutēta tirierēta un lavierēta kā tas būtu bijis jādara ar nonivelētu jenotu uz tumbočkas viņš sēž un kāri smeļ no dziļās upes lejup pa kuras straumi tek cilvēks ar buru un putni pūš tauri būs negaisa kalni sagāzti virsū šim ritmikam tas pīkstēs un celsies ar visiem šiem svariem lai liktu tev ieraudzīt baiļu avenes aizas aiz kurām nav praviešiem vietas tikai un vienīgi autopiloti dēvēs sevi par trejdeviņiem un viņiem tiešām būs divdesmit septiņas aknas un ciroze ar maizi citrona šķēle tad placdarms kaut kāds pleķis un redīsa lakts sastāsies aplī un pūtīs pīles no cimdiem, no tepiķiem, no ercena dāmām un kārtis būs sajauktas tajās nu būs melns piķis ne redzēt ne dzirdēt jo vate ir melna un tai ir pilna mute ar meloni tai ir pilni mati ar specoderi un tā ir ļoti izolējoša viela tā ir superintendantiskā viela pēc pelagejas metodes darināta tāda kā self made man tāda kā pļurga kaut kur pa rīgu klīst lustra un dēvē savus pilsoņus par pinčāriem un visiem tas ir vienalga, jo tāda ir mode. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}