Shelly -

06:34 pm

Biju aizbraukusi ar duujs un murkjelis pie angel_girl, un pavadījām laiku ar mušām, suņiem un bēbi. Klačojāmies, fotografējāmies, ēdām un uzdzīvojām vārda labākajā nozīmē. Izdzēru divas glāzes vīna un atpakaļceļā karstajā mašīnā atlūzu kā kāmis (te nu bija cilvēks, kas katru nakti mokās ar bezmiegu, un bezjēdzīgi lūr TV līdz trijiem naktī).
Un galvenais, par ko es tagad brīnos, ir fakts, ka neesmu nolinčota pie sava iepriekšējā puksta. Nepārpotiet, tas nebija mans mērķis. Mans mērķis - ja šādu cēlu vārdu vispār var lietot - bija vien noformulēt daļu no tā, kā es redzu pasauli. Es neņemos spriest par to, kā citiem to vajadzētu redzēt, un neņemos spriest par to, kā katram cilvēkam vajadzētu rīkoties visās situācijās.
Tas ir būtiski tikai man pašai - tā sajūta, ka man ir izvēle. Un ka dzīvi iespējams nodzīvot ar cieņu - pat nevis ar baudu vai laimi - ja tās ir, labi, lieliski, ja nav, var iztikt -, bet vienkārši ar cieņu. Un šī sajūta man bijusi vienmēr.