| ar surogātkīnō par surogātdzīvi |
[Feb. 8th, 2011|10:51 am] |
vakar pie maltās gaļas ar poļu gurķiem skatījāmies filmu Socijālais tīkls.
nēģu, nūģu, nāru un citu dvēseļu industriālā zvejniecība mani iztālēm interesē, tāpēc piekritu to sūdu noskatīties. Vikai tā ficene ir diplōmdarba obligātajā literātūrā.
nu, brāļi, trusīši, es jums teikšu — labāk es būtu beidzot Titāniku nolūrējis. šī ir izcilākā draza, ko sanācis episkā feilā izbaudīt. STAY AWAY! vienīgie cilvēki, kas tur kaut cik izskatījās pēc cilvēkiem, bija dvīņubrāļi airētāji Grūdmūsvelcjūsi ar visu savu Hārvardas džentelmeņu morāli. šodien varētu aiziet uz sarkanajiem lukturiem un pie kādas Andu vai Karpatu meitenes dušā to ļergu simbōliski noskalot.
pusfilmā aizgāju pie savas kastes pavadīt dzīvi par takti lietderīgāk, bet skaņu celiņš tāpatām turpināja badīt manu dō. starp citu, visādas āža kājas ficenēs vislabāk lec laukā, ja tu atsevišķi pačeko tikai bildi vai audējo. Vika noskatījās līdz galam, neko neteica, tikai iegāja cibā un poli-atviegloti nopūtās: cik te viss mīļi. viņa ir meitene, viņa tā var teikt. |
|
|
