| |
[Oct. 14th, 2011|07:53 pm] |
|
Atbraucu mājās pārraudājusies no rudens skaistuma, nopirku pēdējo portu un kamér runāju ar savu parīzes dumšputnu, ieraudzīju nevainīgu y terašskatā. I v resuļtaķe, dumšoutns ņem baloniņu un iet ielās pabeigt uzrakstu. Satiku pa ceļam ideālo musliņu no restorāna zem mājas, kurš sauca čau un jāaprunājas bija. Kad laipni smaidīšana bija garām, gāju,n pabeidzu y |
|
|
