| Comments: |
es vispār nesaprotu,kapēc jūs ar R nekad neiebilstat saviem vecākiem. ja man tā kakātu uz galvas (dažreiz), es spirinātos pretī tik ilgi un uzstājīgi, kamēr viņi saprot, ka var dzīvot arī savādāk kā viņi paši.\
nu vismaz tā es darīju ar savējiem. es iebildu un pastāvēju par savu taisnību, tagad viņi gandrīz pilnībā saprot manas vajadzības un vēlmes (protams, dažreiz atgādina,ja esmu aizrāvusies)
es to reāli darīju vidusskolas laikā, bet tas nepalīdzēja. Viss beidzās ar kādu gandrīz pusgada nekontaktēšanu un nerunāšanu ar tēti un pārvākšanos uz Rīgu (pēc tam NL utt.).., bet es pat nezinu vai Rūdis pats to apzinās, jo manuprat, šis ir viens no miljons iemesliem kapēc viņs ir opaps.
no otras puses var jau arii saprast vecaakus, jo, kameer tu dziivo ar viniem kopaa, dali maaju, eedienu un visu ko citu, ir jaabuut atbildiibas sajuutai par to.
atceros, ka agraak mamma man arii vienmeer paarmeta man, ka nepaliidzu vinjai, ka tiaki atnaku maajaa, ielienu savaa stuurii, pagulju un atkal eju prom.
bet tagad taa padomaajot tachu nojuugties var, ja gandriiz vienam ir japadara miljons darbi, bet tikmeer tavi, iespeejami, vieniigie paliigi un atbalst, ko tu visu dziivi esi lolojis, vnk pazuud un skjiet neientereseeti.
tagad dziivojot ar teeti, pati saaku ar to saskarties, jo vnk dazjkart vinjs vispaar ignoree jebkaadus maajas darbus, ka naak raudien, ka man vienai pashai viss jadara.
ja runā par galējībām, tad tev ir taisnība. bet tur jau tā lieta, ka gan elīza gan rūdis tiešām dara mājās pietiekami daudz, lai prasītu pretī tikai tik viena, lai viņus saprot. elīza vienmēr izdara visu,ko viņai lūdz iekšas darbos, tīra māju, mazgā traukus utt. rūdis atkal pa āru ņemās kā pilnīgs trakais (reāli viņš man šķiet āra darbos pārspēj visus šajā ģimenē). nu tā kā tā, vienkārši nesaprašana..
nu es jau arī vienmēr darīju, ko man lūdz, un tur jau tas viss slēpjas. :P
ai, pohuj. es Tevi mīlu un viņi arī
darbs dara brīvu
man Tevi šodien vajag | |
Kamēr es tīrīju māju manī radās pārdomas - kapēc mēs viens otru tik loti nesaprotam? Šoreiz runa iet par maniem vecākiem. Reāli viņi tagad ir dusmīgi par to, ka mēs par daudz ballējoties. Un gan, vakar vakarā, gan šodien tika teikts, ka nu reiz pietikšot ballēties un svinēt, ka nu tagad vajagot ko padarīt, pastrādāt. Un vienmēr šī kaut kā padarīšana, pastrādāšan tiek pasniegts kā kaut kas drausmīgs, ko nu mums pilnīgi noteikti nepatīk darīt, bet kas vnk ir jādara. Bet tā galīgi nav..vismaz man. Kapēc viņi nesparot to, ka darbu ar izklaidēm var apvienot? Kapēc gan es nevaru iztīrīt to māju un pēc tam bez ne kādas vainas sajūtas vai sirdsazpiņas pārmetmiem atkal chillot ar draugiem vai ballēties? Tā galīgi nav, ka man nepatīk strādāt. Man tiešām reāli patīk. Tieši darbs bija tas, kas man vēl pirms ne tik ilga laika reāli palīdzēja izkļūt no depresjas (vai vismaz kaut kā ļoti tuvu tam). Labi tas bija čats un iespējasm man par to nemaz nesamaksās..tas jau ir cits stāstas, bet tas palīdzēja anyway. Un šobrīd nekas cits mani nepadarītu VĒL laimīgāku kā darbs vai prakse, ko es protams apvienotu ar dzīves baudīšan un svinēšanu.. es tik ļoti gribu prom.. tieši tāpēc, lai man nebūtu jājūtas vainīgai par to, ka man patīk tas ko daru un jūtos laimīga..
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}