| Prustiskais moments |
[May. 17th, 2024|12:20 pm] |
Šodien izlasīju tvītu, kur amerikāņu čalis domā, kāpēc indieši tik maz dzer alkoholu. Tādēļ indiešiem piederoši bāri viņaprāt ir "aizdomīgi". Nu nekas, klasisks "subtle racist" ņēmiens.
Nākamajā tvītā viņam ir "prustiskais moments", kur viņš atminas koledžas ballīti, kur visi indieši ir sadzērušies un sauc viens otru par "nigga".
Smieklīgi, bet mani visvairāk interesē šis "prustiskais moments". Man šķiet, ka pirms daudziem gadiem kaut ko šeit rakstīju par prustisko momentu, kur guļu gultā un kaut ko atceros. Es tiešām no Prusta esmu lasījis tikai pāris lapas ar secinājumu, ka tas ir kaut kas šaušalīgi garlaicīgs. Man radās iespaids, ka viņa varonim (vai arī pašam Prustam) ir bijusi šaausmīgi garlaicīga dzīve, ja jau tik bieza grāmata sastāv no tā, ka čalis visu laiku atceras kaut kādu sūdu.
Bet šeku reku, dzīves ironija. Es iepriekš rakstīju kaut ko par niansēm. Tas memju "prustiskais moments" ir īstenībā ļoti interesants, ja atceries pēkšņi kaut ko, par ko tev pašam nebija ne jausmas. Vot, pārsteigums! Un man likās, ka tā ir mana dzīve un viss tā kā būtu par to jāzin jebkurā brīdī. :D Izrādās, ka nē. Izrādās, ka ir nianses. Un pašas nianses arī lietās, ko tiešām atceries, pēkšņi sāk palikt interesantas.
Tāpēc bērni, nekad nevajag ticēt autobiogrāfijām. Un arī šim ierakstam, jo es par Prustu tiešām neko nejēdzu. |
|
|
