nav tā pat, kā izdomāt, kur spļaut kauliņu.
un kāpēc man ir jāspļauj tavā vietā?
vai arī jākustina galds tā, lai viss nostātos savās vietās pēc mana prāta, vai drīzāk neprāta, vēlmēm.
tas nav godīgi pret sevi un var jau būt, ka arī mani.
es nezinu, ko es negribu, un vairāk vēl nezinu ko gribu! jā, tieši tik pretīga sajūta.