Заброшенный детский лагерь г. Мариуполь |
[Oct. 1st, 2010|11:39 pm] |
jau kādu laiku čekoju divus man interesantus komjunitijus vienā cilvēki vnk posto bildes no pamestām sanatorijām, muižām, nometnēm un otrais ir veltīts Černobiļai (par to vēlāk) nu lūk, bildes vairumā gadījumos ir draņķigas, bet visticamāk nevis tāpēc, ka vieta sūdīga bet vnk "bradātāji" neizjūt to, moš arī izjūt, bet nemāk sajūtas nodot skatītājam krč kas es esmu lai kritizētu, aizbrauci- pačilloji- neko nesalauzi-nepaņēmi-neizdemolēji = malacis man love pret pamestām ēkām sākās vēl bērnibā laikam, kad mēs ar draudziņiem ložņājām pa pamestajām vasarnīcām, kuras vienu brīdi bija saradušās lielos daudzumos, jau tad patika čekot un iztēloties,kā reiz ir bijis ahaha un protams man var neticēt, bet savu mūžu neesmu paņēmusi no tādām vietām neko līdzi pat ne banālo gāzmasku (: No svešām mantām man ir kāda cilvēka plānotājs mājās, kuru atradu kkur
Nu lūk, tāpēc man vienmēr licies nedaudz nesaprotami, kāpēc piemēram ir jādaudza logi ārā vai podi, vai jāraksta uz sienām "zdesj bil vasja" taču viena lieta manī vienmēr izraisa smaidu pentagrammas uz pamestu bērnudārzu/ vasaras nometņu sienām. Es pilnīgi iedomājos, kā mazie ļaunie sataņugas staigā un cītīgi mēģina uzvilkt pentašku auksti, pirksti kā ledus kluči, nekavlitatīvā (tāpēc, ka labāk nodzert) krāsa sasalusi un negrib smidzināties, un sanāk vietām biezākā/vietām šaurāka līnija, kas protams krīt uz nerviem :D :D :D:D Arrrrrrrr!
nu vai nav romantiski? |
|
|