šonakt sapnī man piederēja milzīga pusdžungļu teritōrija, ar kuru bija paredzēts kaut ko darīt (appludināt? nodedzināt? kaut ko tādu dramatisku), lai tiktu vaļā no liekā augāja tur, bet es uzstāju, ka tur joprojām ir kaut kādi mani employees (kartē rādījās oranži, kustīgi punktiņi - acīmredzot kaut kādā veidā teritōrija tika ļoti veiksmīgi elektrōniski monitōrēta), un braucu uz turieni pati un mēģināju ar kailām rokām ravēt ārā pusotru metru garas nezāles, kuras bija bijis paredzēts iznīdēt kaut kādā brutālākā veidā, kas iznīdētu arī jebkurus cilvēkus, kuri tīšām vai netīšām starp tām vandītos. noplēsu plaukstas līdz asinīm un tad noskumusi un sakaunējusies zvanīju ritai un prasīju, vai viņa var atbraukt man palīgā, jo viņai ir pieredze šādos darbos. mums bija jānovāc arī kaut kādi "koki", bet tie nebija īsti koki, jo bija no marmōra un es nebiju pārliecināta, ka mums vispār kaut kas izdosies.

kaut kur citur tikmēr sieviete ar terminal cancer atzinās savam vīram, ka pavisam nesen ir krāpusi viņu ar kurlmēmu vīrieti.