Pagalam nelāga diena. Uzzināju, ka 2. kursā paredzēto 16 cilvēku vietā tikai 8 brauc uz Spāniju. Tātad 4 semestrī. Tātad neesmu starp viņiem. Varen divējādas sajūtas par to, ka tā jaukā jau rudenī brauc.. un es palieku šeit. Nu tā. Skumjas. Būs grūti iztikt to pusgadu bez viņas.. un Martas un Lauras.. ai. Tālāk nedomāšu. Arvien nožēlojamāk kļūst apzināties, ka šajā pasaulē jau sen vairs nekas nenotiek godīgi un taisnīgi.. Tikai pasakas, meli, šantāžas un intrigas. Dīvaini apzināties, ko spēj panākt viens pasniedzējs.. Kuram neesi iepaticies jau pirmajā lekcijā.

Bet tagad šito pie malas. Šodienas jaukākais notikums bija Anas satikšanas un sēdēšana pie betona galdiem tur.. jaunajā, trakum foršajā vietā. Atgriezīsimies. Drīz!

Bučas un labnakt' :)

Bite? Mēs arī kādreiz aiziesim. Ar tevi.

bet gulēt es vairs nevaru aiziet, jo man ir pilnas rokas jaunas, satriecošas mūzikas.. pilnas ausis...ko laimei vairāk vajag..