tikko pie brokastīm palasīju presi. francūži veikuši pirmo sejas transplantāciju kādai 38 gadus vecai sievietei. raksts tik nekautrīgi parādija sabiedrības izvirtības pakāpi. par sievieti tika atklāts viss. pat viņas meita esot sniegusi informāciju par mātes dzīvi, kaugan pati sieviete lūgusi neizpaust par sevi nekādu informāciju. operācija viņai bija nepiecašama tāpēc, ka viņas seju sakropļojuši suņa kodieni. meita teikusi, ka māte mēģinājusi izdarīt pašnāvību un suns uzbrucis kamēr sieviete, sarijusies miegazāles, gulējusi. sejas ādas donore arī esot bijusi pašnāvniece - viņa pakārās, kā rezultātā nomirušas tikai galvas smadzenes. viņas piederīgie devuši atļauju nodīrāt viņas seju un "uzsita" to gaisā sakostajai sievietei. interesanti zināt, vai pašnāvnieci vēl tur pie dzīvības. vai varbūt viņa jau visu nepieciešamo šaisaulē ir atdevusi un vairs nekādas vērtīgas izejvielas nau spējīga dot. tagad visi runā par to, kādas psiholoģiskas ciešanas pārcietīs operētā un kā jutīsies donores piederīgie, redzot citu cilvēku ar savas radinieces seju. lai nu kā, tas ķirurgs ir parēdzējis vēl 5 tādas operācijas tuvākajā laikā. man patika, ka šis raksts bija vilkts pa 2 lappusēm, bet tikai pāris pēdējās rindas pateica svarīgāko:

"tiek uzskatīts, ka donora orgānus pirmo 6 nedēļu laikā noraida katra desmitā pacienta organisms, bet pēc gada svešos orgānus noraida jau puse no pacientiem, turklāt nelīdz arī imūndepresanti, kas palielina nieru audzēja risku..."

nu, jebkurā gadījumā, paredzu jaunu vilni Holivudas filmu sižetos. un suni, starp citu, iemidzināja, kaut arī saimnieces ģimene esot pret to protestējusi.

un tas viss, lai dzīve būtu krāsaināka.