Interjers
Milzīga zāle. Dzeltena un ar kolonnām.
Tuvplānā
Andris Krieviņš ar fotoaparātu skatās tieši kamerā t.i. man acīs.
Teksts
A.K. "Man priekš tevis ieplānotas divas filmiņas, gan jau kaut kas iznāks tai grāmatai. Nu, sāc iet!"
Kopplāns
Es staigāju gar kolonām kā pa tādu birztalu. Nāk smiekli. Prožektori uz statīviem pārvēršas par milzīgiem no stieples izlocītiem cilvēkiem, kuru galvas aptītas ar dziju. Viņi skatās, kā es staigāju un atzinīgi māj ar galvām. Krieviņš fotografē. Tad dusmīgi apstājas.
Tuvplānā
A.K. neapmierināti skatās kamerā, t.i. man acīs.
Teksts
A.K. : "Es neredzu, ka Tu domātu! Man vajag, lai Tu domātu!"
Tuvplānā
Kadrā no labās puses līdzas A.K. ieliecas viena no stiepļu vīru galvām un bez acīm skatās man acīs.t.i. kamerā. Pēc tam viņi sarunājas.
Teksts
Stiepļu vīrs: "Lai viņa raksta! iedod viņai blociņu, lai viņa raksta!"
A.K. "Labi! Lai raksta, bet ar abām rokām vienlaicīgi! Un ar kājām arī!"
Kopplāns
Es pie dzeltenas kolonnas vicinu kājas un vienlaicīgi rakstu blociņā. A. K. fotografē, tad atkal neapmierināti pārtrauc.
Teksts
A.K. "Viņa nedomā, viņa dejo!" |
Un es gāju pie eņģeļa un prasīju viņam, lai tas man dod šo mazo grāmatu. Viņš man teica: "Ņem un apēd to, un tā būs rūgta tavās iekšās, bet salda kā medus tavā mutē."
Un es paņēmu grāmatiņu no eņģeļa rokas un apēdu to, un tā bija manā mutē salda kā medus; bet, kad to biju apēdis, tā manās iekšās bija rūgta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
