rūsganais sprakšķis

tātad biju šodien Krievu drāmā. uz Grenholma metodi.
nebija nācies kopš atjaunošanas, bet neko tādu baigi jē neredzēju,subjektīvi man likās mazāka zāle :D

nedaudz baidījos,kā vienmēr - kā būs,ņemot vērā manas zināšanas in da rašn lengvidž. (jā,netipiski maniem gadiem, ir zināmas grūtības, jo pie mums laukos jau tad bija modē nemācīties krievu val. bet miestā neviens tā nerunāja un tv man neļāva skatīties,jo bija jāspēlē klavieres)

bet neko, šķiet sapratu praktiski visu. un bija sasodītie subtitri. KĀ MANI KAITINA SUBTITRI. anywhere. jo es nespēju nelasīt jebko. es lasu subtitrus arī poļu, zviedru vai vēl figzinkādās valodās, bet laikam pat briesmīgāk ir tad,kad ir slikts tulkojums latviski. bet es neko nevaru padarīt, es nevaru nelasīt.

bet izrāde man patika. es jau neesmu komēdiju fans, man tak izrāde ir laba,ja jābimbā. jābimbā nebija, bet joki nekaitināja. gandrīz.

protams, doma,ko ES uztvēru - ka sievietei ar viņas intuīciju ir taisnība, un ka visi kretīni patiesībā dvēselē ir mazi, bikses piečurājuši nabadziņi.