Skumjas par to, ka nevienā brīdī es neesmu/nevaru būt patiess.
Pats esmu sev uzlicis šo lāstu - katram cilvēkam, katrai situācijai savu masku. Es esmu tāds, kādu Tu mani vēlies redzēt.
Es zinu, ka iznīcinu sevi pašu tādā veidā, bet vai Tev nav vienalga? Tu taču saņem mani tādu, kādu vēlies.

Arī sirdi kratot, es neesmu līdz galam patiess. Piedod, ja vari. Es vairs nespēju uzticēties. Sen jau vairs nespēju.
Es varu runāt tikai par acīmredzamām lietām. Ne par to, kas ir tikai mans. Ko neviens cits nezin, par ko nevienam nav ne jausmas.

Visvairāk par visu man patreiz būtu nepieciešams plecs, uz kura izraudāties. Noliekt galvu un ļaut vaļu asaru straumēm, kas ar neaprakstāmu spēku laužas ārā.
Taču nepiedāvā man šādu iespēju, es tāpat to neizmantošu. Lai to pieņemtu, man būtu jānovelk sava maska. Jāatkailinās Tavā priekšā, jābūt sev pašam.
Var jau būt, ka es to vēlos, taču neesmu gatavs. Un nebūšu vēl ilgu laiku. Ja vispār kādreiz.

Nemeklē mani tur, kur manis nav. Nemeklē mani tur, kur Tev ir liegts ieskatīties.
Es piederu tikai sev - ar visām savām patiesajām sāpēm, patieso prieku, patiesajām domām. Tev es sniedzu tikai to, ko vēlos, lai Tu zini.
Ne vairāk un ne mazāk.

Gribu lietu. Gribu izlīt, cik vien pamatīgi iespējams, gribu, lai lietus tērcītes šķērso un sašķeļ manu seju.
Kāds cilvēks man reiz teica, ka lietū es izskatoties skaists. Tik skaists, ka iemīlējās.
Tā nav nostaļģija pēc agrākiem notikumiem vai bēdas par to, ka to vairs nav.
Tās ir skaistas atmiņas, kas liek kaut uz brīdi pasmaidīt.

Es gribu pazust. Gribu pazaudēt sevi līdz ar visām savām maskām. Varbūt tad es pārstāšu izlikties.

P.S. for everyone: Nemeklē šajā poustā sevi. Neatradīsi. Vai arī atradīsi ne sevi, domājot par to, ka tomēr sevi esi atradis. Tie būs maldi.

Current Mood: ...
Current Music: Massive Attack - One love