23:20 - autobusā
Sieviete, visnotaļ parasta izskata sieviete sēdēja blakus snaudošam puikam. Sieviete iebukņīja šim ar elkoni, puika satrūkās. Pēc brīža sieviete pieglauda sev puikas galvu, lai gandrīz uzreiz iegrūstu tam sānos elkoni. Puika attālinājās pie loga, sieviete skatījās pretējā virzienā. Un tad viņas roka atkal meklēja puiku.
Vīrietis ar šonpennisku izteiksmi sejā (nu, tāds "nunukastadmumstenotiekaha"), pirms tam lasījis notis, ielika tās somā. Pēc īsa brīža tas nolasīja no jakas neredzamas pūciņas vai netīrumus, apčamdīja somu un atvēra to. Somā bija rūtaina kepka, saburzīts kulofāna maisiņš un avīze, bez pieminētajām notīm. Penns aizvēra somu un skatījās apkārt ar savilktu pieri un itkā saviebtu zodu. Tad atkal atvēra somu, tāpat neaizverot papētīja ar dažādām pildspalvām pierakstītu piezīmju grāmatiņu dermantīna vākos un aizvēra somu. Rokas braukāja apkārt somai, noņēma no tās kautko neredzamu, līdz pēc brīža soma atkal tika atverta un šoreiz no tās tika izņemta blašķveidīga pudele, kuru iepriekš nebiju ievērojis. Bet šmiga tā nebija, es stāveju blakus un 100% neko nejutu, lai arī dzēra viņš pa vairākiem lāgiem; izskatījās pēc raudzētas bērzu sulas. Soma izskatījās jauna, nesen apdzīvota.