man gribas mājās gultā saritināties mazā kamoliņā vai vismaz aiziet pie ārsta un teikt, lai dziedina manas sāpes, nevis mācīties un mēģināt izdomāt, kā sakarīgi prezentēt tikko iesāktu pētījumu. bet dzīve diemžēl nav tik vienkārša, haha.
un es arī nesacepu sev to plāceni, tāpēc tagad vienīgais ēdamais man ir burkāni, bet tos laikam bibliotēkā nevarēs ēst, jo kraukšķ. būs jākustas, ehh.