CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Neesmu akmens

Neesmu akmens, ne ūdens, nezinošs laika,
koks zem pelēkām debesīm, saknēm pazemi mīlošs;
viss ir stiprāks par mani,
mūžīgs ir zaļums un atiezti zobi.

Visam reiz pārziedēt, noziedēt, bālēt, kam pieskaras roka;
pašam nezinot, zagšus vienumēr skatos jaunam pār plecu,
pašam negribot, itin kā nevilšus, tīši atpakaļ skatos.

Viss ir stiprāks par mani,
mūžīgs ir rits, kas ritin uz priekšu;
mūžīgs ir zaļums un atiezti zobi.

Redzējis neesmu, kur vakaros sevi sēj saule,
nedz rītos iz kurienes sevi tā diedzē, -
mūžīga viļņojas jūŗa, tur debesis priekšā meži un kalni.

Viss ir stiprāks par mani,
liels vien es tik, cik atvarā mākoņa atspulgs,
neesmu akmens, ne ūdens, nezinošs laika.
Mūžīgs ir zaļums un atiezti zobi.

2016.g. 21.jūlijs