Tātad, nav jēgas apzināties, ko darījāt nepareizi, un viss. Tagad ir jātiek ar to galā. Kā ar to tiek galā? No trim pusēm var iet klāt tam visam. Pirmā ir darīt fiziskajā pasaulē to, ko iekšējā balss pieprasa, kā visu var labot. Ja nevar labot tiem, kam nodarīts, tad ir jāatdara citiem līdzīgā situācijā, kaut vai izstāstot publiski savu stāstu un mudinot neko tādu neatkārtot.
Otrais - psiholoģija. Jāieskaidro sev, ka kļūdas ir saprastas, ka tiek darīts pirmais punkts (ja tas palīdz un ir vajadzīgs, vai varbūt jau ir izdarīts), un ka tagad ir jāiet tālāk. Jāieskaidro sev, ka ar to, ka esat sapratusi un vairs tā nedarīsiet, grēks ir izpirkts. Ja to nevar pilnībā, tad ir jāiet soli pa solītim, ņemot pa vienam smilšu maišelim, un tad otram sev no pleciem nost. Tur var arī psihoterapeits palīdzēt, pašpalīdzības grāmatas utt. Jāsaprot, ka nevienam, nu burtiski nevienam pašam cilvēkam, ne arī Dievam labāk nepaliek, ja jūs mokāties. Nu, un visi citi gudri izteikumi.
Trešais - enerģētiskais plāns. Te ir jābūt kaut kādām zināšanām, kā darīt. Kristiešiem ir grēku piedošana, grēksūdze, lūgšanas. Ja tas tuvs, droši. Ne visiem gan palīdz, pat ne kristiešiem. Var veikt rituālus, ar to es te nedomāju upurēt melnu gaili utt. Tās ir enerģētiskas darbības ar nelielu priekšmetu iesaisti, nekas tāds ārēji liels. Tomēr ir tā, ka, ja jums nav nekādas meditāciju, vizualizāciju utt pieredzes, jums var nekas nesanākt. Te ir vajadzīga zināma prakse, lai pats izpildītu visu nevis pēc izskata, bet pēc jēgas.
Vēl var iet pie speciālista, kas jums var palīdzēt to izdarīt. Noņemt šo vainas sajūtas nastu. Vainas sajūtai un kaunam vajadzētu būt ļoti īslaicīgām emocijām. Tās ir labas, lai pievērstu mūsu uzmanību tam, kas ir nepareizi, bet veselīga persona, kuru nav samaitājusi mūsu depresīvā sabiedrība, pēc tā visa izdara secinājumus, apņemas tā vairs nedarīt, un nomet to visu nost, dzīvo tālāk, jo nevienam, es vēlreiz saku, nevienam nav labāk no jūsu vainas sajūtas. Dažreiz ir tāda sajūta, ka es te tā skaisti cietīšu, tādā veidā izpērkot, bet neko izpirkt tā nevar, tie ir kaut kādi psiholoģiski un enerģētiski murgi.
Vainas apziņa un kauns rada karmu, bet tas nenozīmē, ka tie paši par sevi ir slikti, ka labāk ir būt bez sirdsapziņas un neko nejust. Tā arī nav, jo tādiem cilvēkiem dzīve piespiedīs just un kā vēl piespiedīs. Tas vienkārši ir pirmais solis uz karmas atbrīvošanu. Izpirkt arī var, bet tas dažreiz prasa vairākas inkarnācijas un ir muļķīgs veids kā to risināt.
Mans ieteikums - strādāt ar sevi, lai veselīgi tiktu galā ar kaunu un vainas apziņu jau tad, kad tie rodas, visā drīzumā. Ielaist šīs drausmīgās kaites hroniski, ir viena no šausmīgākajām lietām, ko sev var nodarīt.